Aktualitāte
Latvijā viena gada publisko iepirkumu apjoms ir aptuveni 3,3 miljardi eiro – trešā daļa no valsts budžeta. Tieši pašvaldību rīcībā ir ievērojami līdzekļi, ko tās izlieto publiskajos iepirkumos. Šī iemesla dēļ ir svarīgi apzināties ar publiskajiem iepirkumiem saistītos riskus.
Atklāta, atbildīga uzraudzība,īstenojot līdzekļu izlietošanu var kļūt par vienu no risinājumiem, kas ļautu Latvijai mazināt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, kā arī uzlabot uzticēšanos valsts un pašvaldību iestādēm – arī valsts pārvaldei kopumā. Informācijas publicēšana un atklātība ir būtiski elementi, domājot par to, kā novērst korupcijas riskus un sekmēt iedzīvotāju iesaisti gan korupcijas risku vērtēšanā, gan publisko tēriņu uzraudzībā.
Viena no metodēm, lai nodrošinātu sabiedrības interešu uzraudzību un ievērošanu attiecībā uz ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu, ir Transparency International un tās nodaļas Latvijā – Delnas izstrādātais un praksē pārbaudītais instruments – integritātes pakts.
Integritātes pakts ir mehānisms, kas ļauj vienai publiskai iestādei vai šādu iestāžu grupai sadarboties ar nevalstisko organizāciju un pilsonisko sabiedrību, lai panāktu, ka pārvaldes institūcijass un pretendenti ievēro tiesību aktos noteiktos interešu konfliktu novēršanas ierobežojumus, mazina korupcijas riskus un sekmē sabiedrības uzticību attiecīgajam publiskā iepirkuma projektam. Sadarbojoties integritātes pakta ietvarā, iesaistītās puses apņemas atturēties no korumpētas rīcības, kā arī visā procesā sekmē atklātību un pārskatāmību.
Latvijā integritātes paktu kā metodes ieviešana ir paredzēta “Administratīvās kapacitātes ceļa kartē, ES Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai periodā 2021-2027” (Valsts kanceleja, Valsts administrācijas skola, 2022). Kā viena no stratēģiskajām prioritātēm šajā ceļa kartē ir noteikta iestāžu veiktspējas jeb kapacitātes stiprināšana un, lai to nodrošinātu, kā vienas no plānotajām darbībām ir integritātes paktu standartu izstrāde valsts pārvaldei ar mērķi – sabiedrības līdzdalība caurspīdīgā un tiesiskā ES fondu projektu ieviešanas uzraudzībā. Lai pilnvērtīgi šo mērķi sasniegtu, ir nepieciešams arī otras puses – nevalstisko organizāciju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitātes veidošana un stiprināšanai, lai, kad publiskais sektors ir gatavs ieviest integritātes paktus, arī nevalstiskais sektors būtu gatavs iesaistīties un pildīt svarīgo uzdevumu – uzraudzīt publiskos iepirkumus un investīcijas, izmantojot integritātes paktus.
